Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs nesenajā preses konferencē neslēpa bažas par pašreizējo situāciju Tuvajos Austrumos, norādot, ka tuvākajā laikā nekādi pozitīvi pavērsieni nav gaidāmi.
Viņš atzina, ka starptautiskajā politikā mēdz notikt neparedzami pavērsieni, taču šobrīd prognozes ir drūmas. Prezidents uzsvēra, ka šis konflikts tiešā veidā ietekmē visu pasauli un parāda, cik cieši Eiropa un ASV ir saistītas. Lai gan Latvija pagaidām nav saņēmusi oficiālus lūgumus pēc militāras palīdzības, valsts vadība seko līdzi notikumiem un neizslēdz šādu iespēju nākotnē.
Sarežģīta situācija bez ātriem risinājumiem
Prezidents skaidroja, ka cerēt uz ātru un vienkāršu konflikta atrisinājumu būtu naivi. Pat ja aktīvā karadarbība pret Irānu beigtos šodien, tie cēloņi, kas izraisīja šo krīzi, nekur nepazustu. Tie ir krājušies gadiem un ir pārāk dziļi, lai tos atrisinātu ar dažiem lēmumiem. Rinkēvičs norādīja, ka visiem ir interesēs miers, taču realitāte ir skarba.
Viņu īpaši uztrauc tas, kā sabiedrība uztver reālos apdraudējumus. Bieži vien mēs runājam par starptautiskajām tiesībām un noteikumiem, kamēr reālajā dzīvē brutāls spēks gūst virsroku. Viņš atgādināja, ka starptautiskās tiesības neapturēja karu Sīrijā vai Ukrainā, un tās neaptur arī šī brīža asinsizliešanu Tuvajos Austrumos. Pēc prezidenta domām, demokrātiskajām valstīm ir jāsaglabā vienotība un jāmēģina saskaņot savas intereses, citādi pasaule ieslīgs vēl lielākā chaosā.
Konflikta saknes un ietekme uz pasauli
Karadarbība reģionā strauji saasinājās pēc 28. februāra, kad ASV un Izraēla veica triecienus mērķiem Irānā. Šo uzbrukumu mērķis bija panākt režīma maiņu Teherānā, kas tur pie varas atrodas jau kopš 1979. gada. Uzbrukumu laikā tika nogalināts Irānas augstākais garīgais līderis ājatolla Alī Hāmenejī, kā arī vairākas citas augsta ranga amatpersonas. Tomēr cerētā režīma padošanās nav notikusi – tieši otrādi, Irāna ir sākusi plašus atbildes triecienus.
Šobrīd Irāna izmanto raķetes un dronus, lai apšaudītu Izraēlu un ASV militārās bāzes. Šis konflikts vairs nav tikai lokāls strīds – tas ir satricinājis visu pasaules ekonomiku. Naftas cenas turpina kāpt, un aviācijā valda apjukums. Tūkstošiem lidojumu ir atcelti, bet daudzi tūristi ir iestrēguši ārzemēs bez iespējas atgriezties mājās. Karš ir skāris arī svarīgākos kuģošanas ceļus, radot draudus globālajai tirdzniecībai.
Latvijas loma un kuģošanas drošība
Pašlaik viena no lielākajām problēmām ir droša kuģošana Hormuza šaurumā, kas ir kritiski svarīgs naftas transportēšanai. ASV ir aicinājušas savus sabiedrotos iesaistīties, lai nodrošinātu brīvu kuģu kustību šajā reģionā. Tomēr Eiropas valstis uz šo aicinājumu raugās piesardzīgi un nesteidzas sūtīt savus spēkus tiešā konflikta zonā.
Arī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir apstiprinājis, ka šobrīd netiek plānota mūsu karavīru sūtīšana uz Hormuza šaurumu. Latvija vērtē savas militārās spējas un iespējamo ieguldījumu, taču lēmumi tiks pieņemti tikai pēc rūpīgas situācijas analīzes. Prezidents Rinkēvičs piebilda, ka jebkurš solis tiks saskaņots ar NATO partneriem, uzsverot, ka šajā skarbajā realitātē katra rīcība ir rūpīgi jāpārdomā.
Visa preses konference:
